Jaunlatgales apriņķa īsto krievu un pārkrievoto latviešu skaits.

Prof. E. Blese "Latviešu konversācijas vārdnīcas" 1732. slējā raksta, ka "Latgales ziemeļaustrumu lielkrievi ir pārpliskavoti latgalieši."

Jaunlatgales apriņķī pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem dzīvo 46.533 krievi jeb 42,44% no visiem apriņķa 109.647 iedzīvotājiem. Pēc ticībām tie pieder pie pareizticības – 45.919, luterāņiem – 11, pārējiem protestantiem – 190, katoļiem – 75, vecticībniekiem – 126 un nezināmām ticībām – 3.

No šiem 46.533 tikai apm. 5000 līdz 6000 ir īstu krievu, kuŗi apgabalā ienākuši Krievijas laikā par ierēdņiem, garīdzniekiem, skolotājiem, ārstiem, zemniekiem u. c. pārtautošanas un kolōnizācijas nolūkos. Pēdējie, kā aktīvākais un intelliģentākais elements jau no priekškaŗa laika un līdz pat 15. maijam uzstājās kā galvenie un gandrīz vienīgie pārtautoto latviešu vadoņi. Viņi piesavinājās Jaunlatgales apgabala polītikas noteikšanas tiesības un runāja turienes pārtautoto latviešu vārdā. Latvieši šim apgabalam līdz pat pēdējam laikam, ar maz izņēmumiem, bija atmetuši ar roku un reti iejaucās krievu polītiķu darba laukā.

Apgabalā dzīvo apm. 40.000 pārtautotu latviešu, pa lielākai daļai Purmales, Linavas, Upmales, Kacēnu, Augšpils un Gauru pagastā un Jaunlatgales pilsētā. Daļa no tiem apmetušies arī kaimiņu – Liepnas, Viļakas, Šķilbēnu, Baltinavas u. c. pagastos. Lielākā daļa jau pārgājusi uz krievu valodas lietošanu, daudzi pat Latvijas laikā. Bet vismaz 5000 ir tādu, kas vēl tagad mājās runā latviski Purmales, Gauru u. c. pagastos.

Latvju nācionālās kultūras ziņā Jaunlatgales austrumi ir visvairāk apdraudētais Latvijas apgabals. Latvietības apziņa vēl vāja.

Apriņķī 43 krievu skolas, kas ir pārlieku liels skaits dažiem tūkstošiem īsto krievu, un atzīstamas par lielākām krievu gara izplatītājām.

Piemērota un noteikti izvesta jauktu tautību skolu dibināšana vislabākais līdzeklis pret pārkrievošanu.

<<<<

>>>>