Kā latviešus pārkrievoja.

Mūsu kultūrvēsturnieks A. G o b a raksta: "Kacēnu, Linavas, Purmales, Augšpils un Gauru pagasta vecu vecie iedzīvotāji ir latvieši, par ko tagad vairs nevar būt šaubu. Tikai vēlākie ienācēji no Krievijas ir patiesi lielkrievi, bet to nav visai daudz . . . Ka šo pagastu iedzīvotājiem nelatviski uzvārdi, tas mūs nesamulsina, jo uzvārdus deva tikai nesen un devēji bija krievu ierēdņi. Un polītisko partiju laikā, kad dažam krievu deputātam vajadzēja balsu, lai tiktu saeimā, tad iedzīvotājos tika dzīta aģitācija un apgalvots, ka šie pagasti ir īsti krieviski. Tomēr vismaz viens no bijušiem krievu deputātiem vaļsirdības brīdī atzinies, ka viņa vectēvs bijis latvietis."

Etnogrāfs E d. P a e g l e saka, ka "vietu pārkrievojumi mums spilgti rāda, kas noticis ar mūsu tautas dzīvo materiālu. Gan ar labu, gan ar ļaunu, vilinot ar debess un zemes labumiem vai draudot ar sodiem, tūkstošiem īstu latviešu pārkrievoti, atņemot vispirms valodu. Daudz kultūras vērtību esam saviem kaimiņiem devuši, bet daudz, ļoti daudz dēlu un meitu atsvešinājušies no savu senču valodas un ierašām. Cik būs to, kas, atzīdami savus maldu ceļus, atradīs teku atpakaļ uz savu tēvu sētu?".

Jaunlatgales sabiedriskais darbinieks A. B r i e d i s stāsta: «Dzīvojot Jaunlatgalē es novēroju, ka daļa krievu samērā labi un tekoši sarunājās latviski un krieviski runā ar nevisai pareizu akcentu. Pieci bijušās Pliskavas guberņas pagasti līdz apmēram 1933. gadam tika uzskatīti ne kā latviski, bet īsti lielkrieviski pagasti, un tur saimniekoja minoritātu deputāti. Tomēr vecie ļaudis šais pagastos noteikti apliecina, ka agrāk runājuši latviski un krievi viņus saukuši par latviešiem. Bet tagad vecie pamazām izmiruši un jaunos krievu skolas un baznīcas audzinājušas par krieviem pat Latvijas laikā."

Kā izdarīta pārtautošana, par to dosim vārdu pašiem pārtautotiem latviešiem. To spilgti raksturo Purmales pagasta Skarlatinas ciema I v a n s B r a v i n s: "Agrāk mans tēvs runāja latviski un nemaz nemācēja krieviski. Tāpat krieviski nemācēja arī citi mana tēva brāļi. Mūs mācīja krievu valodā, un tagad mājās mēs visi runājām krieviski, jo bērni ļoti vāji latviski prot vai pat pavisam neprot. Mani bērni mācās (1933. g.) krievu skolās, jo tās mums valdība dod. Tur viņus māca krievu

valodā, dzied krievu dziesmas. Svētdienās ejam Verchnij-Ovsišču pareizticīgo baznīcā, kur arī visi dievkalpojumi notiek tikai krievu valodā. Mēs dziedam krievu dziesmas, jo latviešu neprotam. Tagad arī es vāji protu latviešu valodu, jo maz to runāju. Visi īstie latvieši ar mums runā krieviski. Man vienalga, vai esmu krievs vai latvietis, bet sevi gan skaitu par krievu. Priekš Latvijas valsts vēl daudzos ciemos runāja latviešu valodā, bet tagad tur jau krieviski vien. Bērni pat kaunas latviski runāt, j o vāj i runā."

Jaunlatgales pilsētas tuvumā atrodas Podlipjes Siru ciems, kuŗā dzīvo S o l n i š k i n u ģimene. Tās apmēram 80 gadus vecais tēvs no bērnības runājis tikai latviski, sevi skaitot par latvieti, un tikai vēlākajos gados iemācījies krievu valodu. Viņa apm. 40 gadus vecais dēls prot abas valodas. Mazdēls vairs latviski neprot, bet tikai krieviski.

Gauru pagasta Skrinžu un citu ciemu vecie iedzīvotāji stāstīja, ka ejot Krievijā kaŗa dienestā nepratuši krieviski. Tad ticis piedraudēts, ja arī mājās nerunās krievu valodā, tad atņems zemi un izdzīs no mājam, kamdēļ krievu valodu iemācījušies un ar piederīgajiem vēlāk tikai krieviski runājuši.

Līdzīgas ziņas arī par citiem novadiem.

Tamdēļ vēl tagad pārtautotie latvieši nekavējoties pārtrauc sarunas un neatbild latviski, tiklīdz to dzird sveši cilvēki.

Jaunlatgales latviešu pārkrievošanu veikuši krievu mācītāji, pareizticīgo baznīca, krievu ierēdņi un skolas, krievu agrārpolītika u. t. t. Visrosīgākie bijuši krievu mācītāji, kas četrus gadsimtus šī apgabala pareizticīgo baznīcās pārkrievoja latviešus. Arī vēl šodien turienes baznīcās, kuŗu pēc skaita vairāk kā 10, pareizticīgie latvieši klausās krievu valodu. Pat tīri latviskās draudzēs, ka, piemēram, Baltinavas, Viļakas, Verchnije-Ovsišču u. c., par mācītājiem krievu tautības priesteŗi, latviešu valodas nepratēji. Ja latvietis nesaprot krievu valodu, tad tam jāpaliek bez dievvārdiem. Patiesībā pareizticība nav nekāda "krievu ticība", bet gan ir vispārēja kristticība pēc senās grieķu baznīcas paražām. Tāpēc latviešu valodas ievešana pareizticīgās baznīcās ir nepieciešama.

Otra pārtautotāja ir krievu skola. Maz skolu Jaunlatgales apgabalā bija priekš kaŗa. Iedzīvotāji tautības jautājumā bija vienaldzīgi. Latvija apgabalam deva gara gaismu, bet tikai ar krievu skolām, kā to vēlējās turienes polītikāņi. Tagad no tautības ziņā neapzinīgiem izaudzināti daudzi pārliecināti citas tautas patrioti.

Par pārkrievošanās tieksmēm runā arī 1937.g. 7. februāŗa vēstule: «Neskatoties uz pēdējo laiku lielajiem un neapšaubāmiem ieguvumiem un sasniegumiem, pārkrievošana kaut gan maskoti, tomēr visādiem līdzekļiem turpinās. Krievu skolotāji, kas negribēdami vai neprazdami pienācīgi izteikties latviski, bieži pat jauktu tautību skolās lieto krievu valodu. Daži mācītāji, neprazdami latviski, stāsta bērniem, ka viņi krievi, un pasniedz ticības mācību krievu valodā. Pareizticīgiem skolās kā tēvu valoda ievesta krievu, lai gan Purmales pag. u. c. nav neviena īsta krievu ciema. Saprotams, ka tamdēļ bērniem latviešu valodas zināšanas ļoti trūcīgas, un tie skolnieki, kuŗiem arī mājā vairs nerunā latviski, nespēj pienācīgi piesavināties un saprast latviešu valodu."

Par šiem pašiem apstākļiem raksta skolu inspektors O. S v e n n e: "Vēl šodien Latgalē atrodam veselus pagastus un draudzes, kuŗas sevi skaita par krieviem un neatlaidīgi prasa krievu skolas un krievu valodas mācīšanu. Bet ja dziļāk ieskatāmies šo novadu iedzīvotājos, tad redzam, ka te īstenībā nekādu krievu nav, bet ir tikai pilnīgs tautiskās apziņas trūkums un jēdzienu sajukums, pie kam vislielākā laužu šķirošana notiek pēc ticībām. Ir pārliecība, ka pareizticīgie visi esot krievi. Ja pastāstām, ka Vidzemē ir pareizticīgo latviešu draudzes un veseli novadi, kuŗus apdzīvo pareizticīgie latvieši, tad par to vietējie zemnieki neticīgi krata galvas, jo pareizticība un latvietība šķiet gluži viņiem nesavienojamas lietas. Lūk, tādēļ arī Latgalē katrs pareizticīgais zemnieks sevi skaita par krievu, jo viņam taču esot "krievu ticība" un tādēļ viņš citādāks nemaz nevarot būt!"

Ļoti lielu pārtautošanu veikusi Krievijas agrārbanka ar savu nācionālos nolūkos veicināto agrārpolītiku. Latviskos novados nometināti krievu zemnieki, latviešus spieda pāriet pareizticībā un mājās lietot krievu valodu.

<<<<

>>>>