Augšpils krievu militārkolōnija latviešu zemē.

Augšpils bija pēdējā pliskaviešu robežpils visā pret mūsu zemi vērstā cietokšņu virknē un stāvēja uz archibīskapa zemes. Tās pārvaldības apriņķī ietilpa anektētais robežapgabals starp Ludzas un Kokavas upēm. Savā ziņā tā bija krievu militārkolōnija latviešu zemē un lemta par krievu kolōnizācijas izejas un viduspunktu, no kuŗas vajadzības gadījumā ar bruņotu atbalstu varēja tālāk izplatīties.

Pēc Augšpils nodedzināšanas 1480. gadā, to atjaunoja un sāka apdzīvot tikai pēc 30 gadiem 1511. gadā.

Sarkanpils un Augšpils 1559. un vēlākos gados noderēja kā izejas punkts Jāņa Briesmīgā kaŗa gājieniem uz Vidzemi.

1662. gadā jau Augšpils, kā ģeogrāfiskais centrs, ieguvusi apriņķa tiesības un pārvalda 8 novadus: Augšpils (Borisa Gļebas), Grīvas, Kokšinas, Dubeckas, Korovskas (Gauru), Ovsičku, Ieliņu un Kokavas. Daļa no šiem novadiem tagad aizrobežā.

Pārtautošanu veicināja 1690. gadā Augšpilī uzceltā koka baznīca, kuŗa vēl tagad uzglabājusies. 1891. gadā uzcelta stalta ķieģeļu baznīca, blakus iepriekšējai.

Stefans Batorijs 1581. gadā Augšpils cietoksni nopostīja.

Uz cietokšņa kalna attīstījās ciems, kuŗš 19. gadsimtā izgāja viensētās. Arvienu vairāk Augšpils apbūvējās un izveidojās arī par tirdzniecības centru.

Augšpils pilskapos visskaidrāk var redzēt cīņu, kuŗā ierauta latviešu tauta. Tur aprakti gan svešie ienācēji – krievi un krustneši, kā arī zemes saimnieki – latvieši. Visādu krustu veidojumi simbolizē arī divu kultūru – rietumu un austrumu cīņas vietu un robežas.

Tamdēļ šai latviešu zemē arī daudz svešo ietekmes, ko pētnieki atradīs senās un tagadējās mantās un paražās.

<<<<

>>>>