Tā redzam, ka varonīgie Tērbatas un Pliskavas apgabala apkaŗotāji bijuši mūsu tautieši. Viņi dzīvoja Atzeles latviešu zemē, kuŗa bija polītiski saistīta ar Tālavu.

 

Par "Adzeles zemi" (terra Adzelle) 1228. gadā stāsta kāda kronika un 1224. gadā zemes dalīšanas dokuments (Bunge I., 17. lpp., 80. nr.). Henekes atskaņu kronika saka, ka 1341. gada 25. martā sākta celt "Adzeles zemē" Alūksnes pils. Par Atzeli rakstījuši Dr. A. Bīlenšteins, Tērbatas zinātnieks H. Lākmanis, K. Šterns, prof. A. Švābe, Lietgalietis u. c. Šī zeme dokumentos atzīmēta par Agzeli, Adzeli un Atzeli. Atzeles nosaukums latviskāks, tamdēļ pie tā pieturēsimies.

 

Atzeles latviešu zemē ietilpa 6 apgabali jeb kungu valstis. Divas – Gaujiena un Alūksne atradās tagadējā Vidzemē un pēc 1224. gada dalīšanas nāca ordeņa rīcībā. Pārējās 4 kungu valstis atradās tagadējā Jaunlatgales apriņķī (dienvidus robeža – Ičas upe, purvi un meži) un palika Rīgas archibīskapa tiešā pārvaldībā.

 

Bērzenes kunga valsts atradās Lubānas ezera un klānu līdzenuma austrumu krastā – tag. Bērzpils, Rugāju, Daugasnes un apkārtējos novados. Senču pils bijusi "Bērzīnes kalnā", Pauklītes upes malā, kur jau 30 gadus Bērzpils katoļu kapi. Pilskalnu aprakstījuši Rikovs, Bīlenšteins un Brastiņš. Tur vēl saskatāmi apcietinājumi, un to klāj 8 pēdu dziļa melnzemes kārta. Pilskalnu apvij teikas par seno pili, nogrimušu baznīcu un apraktu naudu.

 

Purnavas kunga valsts līdz Mudes (Veļikajas) upei ieņēma izcilāko stāvokli starp visām 4 valstīm. Tā ap 1200. gadu ietvēra tag. Viļakas, Liepnas, Balvu, Kacēnu, Upmales u. c. novadus. Tās senais centrs – Viļakas ezera sala, kur atradusies sena latviešu pils. Arī Vidzemes valsts laikā tur 1292. gadā archibīskaps Jānis III uzcēla koka pili, kuŗu 1509.g. atjaunoja, bet 1516.g. uzcēla mūŗa pili, pie kuras attīstījusies pilsēta. Daudzus gadsimtus Viļaka bija par tag. Ziemeļlatgales apgabala pārvaldes centru un stipru cietoksni pret austrumu kaimiņiem – krieviem.

 

Ābelenes kunga valsts. Tā ietvēra tag. Baltinavas, Kārsavas, Šķilbēnu un kaimiņu novadus. Arī tur valsts centrā, uz valdonīgākā un augstākā (30 m) kalna, 5 km uz dienvidrietumiem no tag. Baltinavas, pie Puncuļiem, atradās stipra, tagad teiku apvītā senču pils. Pie kalna neliels Ābeļavas ezeriņš, ziemeļos upīte, kas iztek no ezera un ieplūst Kokavā. Par senām cīņām liecina tuvie kaŗa kapi.

 

Abrenes kunga valsts. Tanī ietilpuši tag. Gauru, Purmales, Linavas, Augšpils u. c. apvidi, pat aiz tagadējās valsts robežas uz Astravas pusi, līdz Mudes upei. Tagadējā Augšpils lielajā kalnā senatnē stāvējusi Abrenes latviešu pils, no kuŗas tautieši sīvās cīņās atvairījuši svešo iebrukumus, par kādiem stāsta krievu kronikas. Pils bijusi stipri nocietināta un modri sargāta. 1476. gadā zemē iebruka pliskavieši un latviešu pils vietā uzcēla savu Višgorodoku, no kuŗa plūda pārkrievošanas straume.