I e v a d a m.

 

Jau no sirmas senatnes Jaunlatgales apgabals ir latviešu zeme un tās iedzīvotāji Ц mūsu tautieši. Par to liecina daudzi seni un svarīgi dokumenti, stāstot skaidru un nepārprotamu notikumu valodu.

 

Ilgus gadsimtus šai apgabalā ir skanējusi latviešu valoda. Pārkrievošanas laikmetā mūsu valoda tur apklususi un piemirsta, bet galīgi izdeldēt to nav spējušas nekādas svešas varas.

 

Tagad Jaunlatgales tautieši klausās savas latviskās vēstures soļos, dzird latviskās sirds pukstienus, atminas vectēvu stāstus un atdzimst latviskā apziņā. Latviešu valoda sāk savu uzvaras gājienu.

 

Šo nācionālo atmodu visvairāk sekmējis mūsu tautas Vadonis, valsts un ministru prezidents Dr. K. Ulmanis, kas ar 15. maiju Latviju padarījis par nācionālu, daiļu un varenu.

 

Sīvās cīņās ar ienaidnieku šo apgabalu atbrīvojis un Latvijai pievienojis Latvijas brīvības cīņu virspavēlnieks, kaŗa ministrs ģenerālis J. Balodis.

 

Izglītības ministrs prof. A. Tentelis dibinājis latviešu un jauktu tautību skolas, jaunatni audzinot latviešu tautas garā.

 

Sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš sekmējis kultūras robežu nostiprināšanu un vienības apziņu. Informācijas un propagandas pārvaldes priekšnieks J. Mežaraups nopietnu uzmanību veltījis pārtautotiem ciltsbrāļiem.

 

Izdevumu atbalstījis un piedalījies darbā A. Kauliņš, LNJS Jaunlatgales novada goda biedrs. Top latviskā Jaunlatgale, tāda pat, kāda tā senās dienās bijusi.

 

D a u g a s n ē, 1937.g. 25. aprīlī.

 

V i l b e r t s K r a s n a i s, LNJS Latgales apgabala pārzinis.